Kā stress ikdienā ietekmē pašsajūtu - un ko mēs varam darīt savā labā
Kā stress ikdienā ietekmē pašsajūtu - un ko mēs varam darīt savā labā
Stress ir daļa no ikdienas - tas rodas gan darbā, gan privātajā dzīvē, gan situācijās, kurās jūtam spiedienu vai atbildību. Īstermiņā stress palīdz mobilizēties un rīkoties, taču, ja spriedze saglabājas ilgstoši, organisms sāk reaģēt pavisam citādi. Tad stress no palīga kļūst par faktoru, kas pakāpeniski ietekmē pašsajūtu, enerģijas līmeni un veselību kopumā.
Kas notiek organismā, kad stress kļūst ilgstošs
Stresa laikā organisms izdala hormonus, kas sagatavo ķermeni intensīvai darbībai - paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās spriedze muskuļos, mainās elpošana. Ja šāda aktivizācija notiek reti, ķermenis ar to tiek galā bez sekām. Taču hroniska stresa gadījumā šis stāvoklis kļūst pastāvīgs, un tas sāk ietekmēt dažādas organisma sistēmas.
Ilgstoša spriedze var veicināt:
- pastāvīgu noguruma sajūtu un spēku izsīkumu,
- galvassāpes, muskuļu saspringumu, miega traucējumus,
- gremošanas diskomfortu un jutīgumu,
- samazinātu organisma spēju atjaunoties pēc slodzes.
Stress un emocionālā pašsajūta
Stress ietekmē ne tikai ķermeni, bet arī emocionālo līdzsvaru. Cilvēki bieži pamana, ka kļūst grūtāk koncentrēties, pieņemt lēmumus vai saglabāt mieru ikdienas situācijās. Ilgstoša spriedze var pastiprināt trauksmi, aizkaitināmību un radīt sajūtu, ka pat nelieli uzdevumi prasa neproporcionāli daudz enerģijas. Laika gaitā tas var ietekmēt arī motivāciju, pašsajūtu darbā un attiecībās, kā arī vispārējo dzīves kvalitāti.
Kāpēc stress ne vienmēr ir problēma?
Svarīgi saprast - stress pats par sevi nav slikts. Īslaicīga spriedze palīdz koncentrēties, rīkoties un sasniegt mērķus. Problēma rodas brīdī, kad ķermenis nesaņem iespēju atgriezties mierā. Ja atpūtas un atslodzes ir par maz, organisms paliek nepārtrauktā gatavības režīmā, kas ilgtermiņā ietekmē pašsajūtu.
Lai mazinātu stresa ietekmi, nav nepieciešamas krasas pārmaiņas. Bieži vien pietiek ar apzinātiem, regulāriem soļiem.
Fiziska kustība - regulāra kustība palīdz organismam izlādēt uzkrāto spriedzi un atbalsta nervu sistēmas līdzsvaru. Tā var būt pastaiga, viegls treniņš vai jebkura aktivitāte, kas sagādā kustību prieku.
Miegs un atjaunošanās - kvalitatīvs miegs ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas palīdz organismam tikt galā ar stresu. Regulārs miega režīms un pietiekams atpūtas laiks palīdz uzturēt stabilu pašsajūtu.
Apzināta elpošana un pauzes - īsas pauzes dienas laikā, dziļāka elpošana vai apzinātības prakses palīdz nomierināt nervu sistēmu un samazināt spriedzi ķermenī.
Sociālais atbalsts - sarunas, dalīšanās ar sajūtām un atbalsts no tuviniekiem palīdz mazināt emocionālo slodzi un ļauj justies drošāk arī sarežģītākos brīžos.
Ikdienas līdzsvars - sabalansēts uzturs, pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana un uzmanība savām vajadzībām palīdz organismam labāk pielāgoties ikdienas slodzei.
Stress ir neizbēgama ikdienas sastāvdaļa, taču tas nenozīmē, ka tam jānosaka mūsu pašsajūta. Apzinoties, kā stress ietekmē ķermeni un prātu, un ieviešot nelielus atbalstošus ieradumus, iespējams saglabāt līdzsvaru arī intensīvā ikdienas ritmā.
